Lakstīgala Ievads Saturs VĀRDU PASKAIDROJUMI

|

VĀRDU PASKAIDROJUMI

d	darināt ( Kas tev' daiļu darināja, Trīs vainagus darināj', Vainadziņu darināt ) bārenes viegli soļi, mīļi vārdi pašu daiļu audzināja; gatavot dažādas lietas; noguldītam kokam nocirst zarus. Daugava ( Zari mirka Daugavāi, Pār Daugavu arājiņ' ) lielākā upe Latvijā un Baltijas jūŗas apgabalā, 1020 km gaŗa; Latvijas robežās 367 km. Daugava iztek no Dviņecas ezera, netālu no Koreikinas ciema, Valdaja augstienē (Krievijā), un tek cauri vairākiem ezeriem. Tecējums Latvijā sākas no Piedrujas cauri Latgales augstienei, kur tā ap 200 m plata, bet pie Rigas tiltiem ap 700 m, ietek Baltijas jūŗā. Dabas jaukumiem bagātākais posms starp Pļaviņām un Koknesi, kur atrodas apdziedātais Staburags. Daugavas krastos pilsētas un pilsētciemi: Krāslava, Daugavpils, Līvāni, Jēkabpils, Pļaviņas, Koknese, Jaunjelgava, Skrīveŗi, Lielvārde, Ķegums, Ogre, Rīga. Ap Daugavu saistās daudz vēsturisku notikumu, vietu, pieminekļu: Daugmales, Dignājas, Jersikas, Kokneses pilskalns, Nāves sala u.c. vietas. Daugavas krācēs pie Ķeguma sāka celt pirmo spēkstaciju 1936. g. un nobeidza 1941. g. To paveica zviedru firmas par vairāk nekā 60 miljonu latiem. 1939. g. 18. XI pirmo reizi Rīgā atspīdēja gaisma no Ķeguma krācēm. Uzplūdinātais Ķeguma ezers 24 km2 liels. Tajā "noslīkusi" Ozolu, Jumpravas, Lielvārdes, Rembates sala, pašas Ķeguma krāces dziļi zem ūdens līmeņa. Vēlāk posmā pie Aizkraukles okupācijas vara uzcēla Pļaviņu spēkstaciju, kuŗas aizsprosts ūdens līmeni pacēla par 40 metriem, radot 45 km2 plašu ezeru, applūdinot arī teiksmaino Staburagu, un ir lielākā udens krātuve Latvijā (630 milj. m3). Latvijas posmā Daugavā ir ap 80 salu. Daugava, māmuliņa, likteņupe - dzejnieku un tautasdziesmu apdziedāta. dālderis ( Tautiet's sola simts dāldeŗu ) sens sudraba naudas gabals, ko sākumā kala Vācijā (1437.), smagāks par vienu loti (mārciņā 32 lotis; lotē ap 13. g). Latvijā daldeŗus lika kalt ordeņa mestrs Pletenbergs Cēsīs (1525.). Zviedru valdība 17. gadsimtā laida apgrozībā četršķautnainas vaŗa monētas ap 4 dāldeŗu vērtībā un tās svēra ap 8-10 mārciņas. Ja vaŗa gabals bija smagāks par noteikto svaru, tam apcirta stūŗus un tā radās astoņstūŗu dāldeŗi, kas apgrozījās arī Vidzemē un Igaunijā. Pie Rīgas, bagarējot Daugavu, izcēla vairākus 8 stūŗu dāldeŗus un viens no tiem svēra 33 mārciņas, kas bija kalts 1650. gadā. diet ( Jauna biju, dietin deju ) dejot, priecāties. dietin ... vārda "diet" pastiprinājums dieveris ( Diever's lūdza raudādamis ) vīra brālis, svainis; kāzās līgavaiņa "brālis", vedējs. drasēt ( Kur, jāj' cauri drasēdams ) priecāties, līksmot dravenieks ( Dravenieka līgaviņa ) bitinieks druva ( Ar dziesmiņu druvā gāju ) labības lauks. ducināt ( Pērkonītis ducināj' ) rūkt, rībēt; arī bargi runāt. dūkanbēris, dūkans ( Es tev došu dūkanbēri ) melni brūns zirgs ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm un paslēpenēm; arī dūcis. dzelme ( Jūŗas dzelmītēi ) dziļums, bezdibenis.
e	ecēt ( Arājiņi, ecētāji ) nolīdzināt, sasmalcināt, uzirdināt uzartu zemi. eiduks ( Pa vienami eidukami ) veclaiku poļu trīs grašu naudas gabals. ekur ( Ekur stalti kaŗavīri ) redz' kur; arī lūk!, skat! ežiņa ( Uz ežiņas galvu liku ) ežmala, laukmala; neuzarta, ar zāli apaugusi šaura sloksne starp divi laukiem, arī robeža.
ē
f