Lakstīgala Ievads Saturs VĀRDU PASKAIDROJUMI

|

VĀRDU PASKAIDROJUMI

k	kamanas, kamaniņas ( Labas, kaltas kamaniņas ) satiksmes līdzeklis ziemā ļaudīm. Kamanām divi slieces, kas slīd pa sniegu. Tām priekšgali izliekti uz augšu. Senāk uzlika otru koka kārtu, lai būtu izturīgākas. Lai slieces drīz nenodiltu un labāk slīdētu, tās apkala ar dzelzi. Goda kamanas bagātīgi izgreznoja: izgrieza, iededzināja rakstus un izkrāsoja, tajās bija sēdekļi un siltas segas - tās sauca par "rakstītām kamanām". kaņepes ( Kā zvirbuļi kaņepēsi ) stipru šķiedru viengadīgi divmāju augi cilvēka augumā ar lapām, reibīgu smaržu. Sēklas spīdīgas, pelēkbrūnas, ko lieto uzturam, bet šķiedru auklām, virvēm, tauvām, buŗu audekliem u.c. Uz sēklām ļoti kāri zvirbuļi. kaudze ( Lai sameta kaudzītē ) liela gruba ar mietu vidū un riteņveida zaru klājumu pamatā, uz kuŗa salika izkaltētu sienu pļavā vai salmus pēc izkūlšanas rijas ārpusē. Kaudzei vidus paplašināts, kā uz gala uztupināta ola ar labi sašaurinātu augšējo daļu. kālabad ( Kālabadi galdiņami ) šeit: kāpēc? kādēļ? klēti cirta ( Mani brāļi klēti cirta ) kad zāģa vēl nebija, māju (klēti) cēla (cirta) tikai ar cirvja palīdzību. klēts ( Tai es došu savu klēti ) atsevišķa celtne lauku sētā, kuŗā glabāja labību, drēbes un dažus citus iedzīves piederumus. Klētī vasarā arī gulēja. krimta ( Krimta cietu pelavmaizi ) grauza. krogus ( Kuŗu krogu es izdzēru ) ceļinieku mājvieta ceļa malā, kur varēja paēst, pārgulēt un zirgus stadulā atpūtināt un pabaŗot, arī ganu, kalpu derību vieta; alkoholisku dzērienu pārdotava un dzertuve. Mūsu senči pazina tikai alu un medalu, ko sauca par miestiņu. Latviešu sētā bija apīņu dārzs. Zemniekiem bija jādod muižai apīņu nodeva. Krogos pārdeva lielāko tiesu tikai alu, degvīnu senāk dzēra zāļu vietā. Degvīna dzeršana ieviesās no Polijas un Krievijas. Zemniekiem nebija atļauts tecināt un pārdot degvīnu, tas bija muižnieku ziņā un to varēja pirkt muižas krogos un dzirnavās. krupis, kaupiņš ( Krupīt's nesa ūdentiņu ) vardes radinieks, ar kraupainu, dziedzeŗiem bagātu ādu; uzturas mitrās, ēnainās vietās, bet ūdenī it tikai nārsta laikā. Pārtiek no kukaiņiem, tārpiem, gliemežiem. Pārziemo alās, zemes dobumos. kult ( Kad bij agri, tad man' kūla ) pērt, sist; labību kult.
ķ	ķeturkājis ( Lāci, lāci, ķeturkāji ) leišu valodā četrkājis; ķeterkājis - ķepainis, kam lielas ķepas.
l	laidars ( Tev ir govis laidarāi ) iežogots laukums kūts priekšā, kūts tuvumā. Laima ( Laimiņai pavaicāju ) Laimes māte, mūža licēja, lēmēja, noteicēja, likteņa dieve, bāreņu sargātāja. laist ( Es laidīšu zelta āķi ) šeit: iemest, gremdēt. lakstīgala ( Ai tu zelta lakstīgala ) pelēcīgi brūns, neliels dziedātājs putniņš (ap 17 cm) ar lielisku, spēcīgu balsi, ko uzskata par vienu no labākajiem dziedātājputniem Eiropā. Latvijā lakstīgalas dzīvo mitrās lapu kokiem un krūmiem bagātās gravās, upju līčos, ieplakās. Ierodas maijā, aizceļo uz Afriku augustā. Lizda lielāko tiesu zeme. Pārtiek no kukaiņiem, vasaras beigās arī no ogām. Līdz pat Jāņiem vakaros un naktīs dzirdama lakstīgalas skaistā dziedāšana, daudz pieminēta tautasdziesmās. Par lakstīgalas dziedāšanu tauta saka: dzied, pogo, sit, darina, trauc, trakšķina, trinkšķina, trīcina, vidžina, vizina, vīterē, lakstīgala trejvalode. Tauta tēlo lakstīgalas dziedāšanu šādi:       Kur bij', kur bij;?           Tirgū, tirgū!       Ko pirk', ko pirk'?           Zirgu, zirgu!       Cik nodev', cik nodev'?           Ort', ort', ort'!       Kāds bij', kādw bij'?           Klibs, klibs, klibs! Lakstīgala šo dziesmu atkārto daudzās variācijās. launags ( Maz iedeva launadziņ' ) ēdiena reize starp pusdienām un vakariņām; ganam līdzi dots ēdamais. lādināja ( Dažus suņus lādināja ) suņus kaitināja, lai tie rej. lāsītes ( Zeltītāmi lāsītēmi ) raibumi; lāsains - raibs; pilītes. liedināja ( Zelta vāku liedināj' ) izlēja, kausēja, kala, pagatavoja liepājā ( Liepājāi audzināj' ) kur aug daudz liepu, liepu leja, liepāja. līgot, līgo ( Līgo, mana līgaviņ, Līgodama upe nesa ) iet kājām: dziedāt, šūpot. lustīgs ( Tik lustīgu līgaviņ' ) no vācu valodas: priecīgs, līksms.
ļ
m	malēja, malējiņa ( Ko dar' tava malējiņ' ) šeit: māsa, meita, graudu malējiņa, arī vedekla. malt, maldināt ( Ar dziesmiņu malti gāja, Sav' meitiņu malējiņ', Pūru rudzu maldināj' ) malt, likt kādam malt: saberzt, sasmalcināt graudus (ar īpaši ierīkotiem dzirnu akmeņiem maltuvē). mālis, malis ( Viens mālīti ritināj' ) maļamie graudi, pati malšana. Māŗā ( Aiziet Māŗas baznīcā ) sena dievība: Zemes māte, sievu, sērdieņu, mirušo, arī govju sargātāja - Māršaviņa. Dainas daudzina blakām Dieva baznīcai arī Māŗas baznīcu. Māŗai svētīts ceturtdienas vakars (piektvakars deviņu dienu nedēļā), kā Dievam - svētdienas rīts. Māŗa veļu laikā (dievainēs) - Veļu māte. mātes meita ( Meitu mātes sētiņā, Pie bagātas mātes meitas ) saimnieka meita, bieži palutināta. mednis ( Pūtin pūta melnais mednis ) lielākais vistu dzimtas putns Latvijā (ap 4 kg), mātītes mazākas. Dzīvo priežu un citu skuju koku mežos. Lizdu taisa zemē un dēj 6-12 olas. Pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem, ogām un apšu pumpuriem, bet ziemā - vai vienīgi no priežu skujām. Medību putns. Vilina medības "ar pielēkšanu". Riesta (pārošanās) laikā mednis "dzied" un "dziesmas" beigās vairs nedzird, kas notiek apkārtnē. Šai brīdī mednieks lec dažus soļus medņa virzienā un atkārto to pašu nākošā "dziedājumā", lai piekļūtu pavisam tuvu un nomedītu. melna, melns ( Vai tādēļi melna iešu ) netīrs, nemazgātas drēbes. melnajām galviņām ( Aiz upītes meitas dziedi melnajāmi galviņāmi ) tumšiem matiem. muižas meita ( Tu, māsiņa, muižas meita ) kalpone muižā, parasti nebija priecīga par muižas dzīvi: grūts darbs, muižnieku patvaļa ("pirmās nakts tiesības").